Svaiga liellopu traheja

Liellopu traheja galvenokārt sastāv no skrimšļa un tādēļ ir labs hondroitīna sulfāta avots, kas savukārt ir lieliski piemērots suņu veselībai lai izvairītos no artrīta vai citām tml. problēmām.

Liellopu skrimslis tiek iegūts no govīm, parasti ar skrimšļiem, kas veido traheju. Liellopu skrimšļi atrodas arī govs ausīs, degunā, ceļos un citās locītavās.

Liellopu skrimšļi ir izmantoti medicīniski kopš 1950. gadiem, kad agrīnā pētījumā tika atklāts, ka trahejas skrimšļi var palīdzēt uzlabot brūču dzīšanu, kā arī liellopu skrimšļi palīdz uzlabot imūnsistēmas darbību.

Skrimšļa struktūra sastāv no kalogēna, proteoglikāniem un hialuronskābes. Skrimšļa šūnas veido jaunus skrimšļa proteīnus un locītavu ieeļļojošo sinoviālo šķidrumu no glikozamīna un hondroitīna sulfāta, kas ir dabiskas liellopa skrimšļos sastopamas vielas.

Kolagēns ir dabīgo proteīnu grupa, kas sastopama visā organismā. Tas ir galvenais saistaudu komponents. Kolagēns izskatās kā garenas šķiedras, galvenokārt ir atrodams šķiedrainos audos, piemēram, cīpslās, saitēs un ādā.

Proteoglikāns (Heparīns latīņu: heparin) sastāv no glikuronskābes un glikozamīna. Dzīvnieku organismā heparīns izstrādājas tuklajās šūnās un ir dabīgs asins pret sarecēšanas faktors. Dermas slānī tiek stimulēts proteoglikāns (tas palīdz nostiprināt ādas matricu), kā arī tiek stimulēta kolagēna sintēze.

Hialuronskābe —audu sastāvdaļa. Hialuronskābe ir nozīmīgs elements, kas savieno organisma audus un ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas aizpilda starp šūnu telpu. Lielākā daļa, 56% no organismā esošās hialuronskābes koncentrējas ādā un gļotādās, 35% kaulu muskuļu aparātā un parenhimatozo orgānu intersticiālajos audos, 9% asinīs un limfā. Hialuronskābes daudzums pašos pamatos nosaka ādas elastību, kur tai svarīga nozīme ir ūdens uzturēšanai līdzsvarā.

Sinoviālais šķidrums ir viskozs šķidrums sinoviālajās locītavās. Normāls sinoviālais šķidrums ir plazmas transudāts, kas papildus satur ar cukuriem bagātas augstas molekulmasas molekulas. Drenāža sinoviālās membrānas limfātiskajā sistēmā nodrošina sabalansētu sinoviālā šķidruma produkciju. Locītavu slimību gadījumā novēro izmaiņas gan sinoviālā šķidruma tilpumā, gan sastāvā.

Organismā glikozamīns atrodams praktiski visos audos, bet vislielākā koncentrācija ir locītavu skrimšļos. Glikozamīns tieši vai netieši piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā.

Hondroitīna sulfāts - ir skrimšļaudu pamat uzbūves komponents. Tam piemīt svarīga loma kaulu-skrimšļu audu un saistaudu veidošanās procesos. Hondroitīna sulfāts ir sulfāts glikozaminoglikāns (GAG), kas sastāv no mainīgu cukuru ķēdes (N-acetilgalaktozamīns un glikuronskābe). Tas parasti tiek saistīts ar proteīniem kā proteoglikāna sastāvdaļa. Hondroitīna ķēdē var būt vairāk nekā 100 atsevišķu cukuru, no kuriem katrs var būt sulfāts dažādās pozīcijās un daudzumos. Hondroitīna sulfāts ir svarīgs skrimšļa strukturālais elements un lielā mērā nodrošina tā izturību pret saspiešanu.